versuris.com

ābele un vējš - ineta rudzīte

Te rog, așteaptă...

teku pretī tev pa taku, tipinu
acis mirdz tā kā div’ pērlītes
kas tev no tā visa tika rudenī?
kaut kad jau zināšu es

savu ceļu avots loka, burbuļo
paslēpjas pauguros un aiziet prom
koku zaros dziesma rodas vēlīna
dziesma, ko dziedāšu tev

ābele vējainā valsī krīt
virpuļo, aicina līdz
nesoli man mīlu mūžīgo
kā lapām tās mūžs var būt īss

vakars atkal iekrīt rokās rudenīgs
krēsla starp mums jūtas iededzina
kāpēc sirdī uguns rodas, silda tā
to mums neviens nesacīs

pasniedzies mazliet man pretī šovakar
tā kā tā ābele, kas vējā mīt
ābele un vējš būs kopā, atskanēs
dziesma, ko dziedāšu tev

ābele vējainā valsī krīt
virpuļo, aicina līdz
ābeles zaros vējš dzīvoja
un lapas pār mums kaisīja

- versuri ineta rudzite

versuri aleatorii